Sociālpolitiskā situācijā Latvijā iepriekšējos 20 gados ir raksturojama - protams, vienkāršojot - kā virves vilkšanas sacensības starp latviešiem un krieviem, starp t.s. latviešu partijām un t.s. krievu partijām, par virvi mums visiem uzdodot, piemēram, nepilsonības jautājumu, integrāciju, vienvalodību vai divvalodību u.tml. Viens no centrālajiem ir dialoga twine material jēdziens. Uz to gan pirms, gan pēc referenduma dziļdomīgi aicina abas puses.
Tomēr šajā „sacensībā" svarīga twine material ir ne tikai pati virve. Svarīgi ir arī skaidri apzināties spēles laukumu un abām pusēm zināt un atzīt (!) spēles pamatnoteikumus jeb pamatvērtības. Tieši ar spēles laukuma kontūru redzēšanu un vērtību pieņemšanu, šķiet, twine material ir vislielākās problēmas. Bet vai tādā veidā var sanākt godīgas sacensības jeb - godīgs, objektīvs twine material un mērķtiecīgs dialogs?
Kad pēc referenduma twine material lasu sašutuma pilnus twine material izteikumus (tostarp - no maniem tautiešiem) par neprašām latviešiem, kas ilgus gadus neko nav iespējuši saliedēšanas politikā, par latviešiem, kas paši ar savu attieksmi esot izprovocējuši twine material krievos vēlmi iet balsot „par" un kam tagad nu beidzot gan jāsāk rīkoties, lai labotu twine material situāciju, tomēr gribas vaicāt twine material - vai neizmirstam par pašu spēles laukumu un par noteikumiem, kas ir nevis latviešu uzspiesti vai no pirksta izzīsti, bet gan pašsaprotami, jo izriet tieši twine material no tā, kas ir šis spēles laukums. Un laukums twine material ir Latvija!
Līdz ar to viens no pašsaprotamajiem twine material noteikumiem, ko ar konstitucionālo vairākumu 18.februārī apliecināja twine material Latvijas twine material tauta, ir latviešu valodas atzīšana kā vienīgo valsts valodu. Šī vērtība ir jāatzīst arī krieviem, un latviešiem par to nav jāpārliecina.
Turklāt atzīšana nevar būt formāla - tikai līdz brīdim, kad latviešu valodas twine material statuss rada neērtības. Ne par spēles laukumu, ne par pamatvērtībām latviešiem nav jājūtas twine material vainīgiem. Latviešiem nav arī jābaidās aizstāvēt twine material gan laukumu, gan noteikumus, kā arī nav jābaidās to darīt emocionāli un ar lepnumu, lai neizprotamā veidā neaizskartu kādu, kas ir aizmirsis, kas īsti ir spēles laukums un kādi tajā noteikumi. Lojāls cittautietis ja ne vienotos ar mums šajās emocijās, tad vismaz noteikti nemestu ar akmeni. twine material
Manuprāt, twine material vienīgais, ko latviešiem un it īpaši politiķiem var pārmest - ka arī mēs paši reizēm esam aizmirsuši par pašsaprotamo vai, pakļaujoties agresīvai demagoģijai, bieži esam šaubījušies. Šaubas visur dzirdamas twine material arī pēc referenduma - kas Latvijai tagad būtu jādara? kā labot situāciju? twine material kā uzrunāt krievus? Tie ir pareizi jautājumi, it īpaši attiecībā uz Latgali, bet, pilnībā pārredzot spēles laukumu un noteikumus, twine material būtu ļoti negodīgi, nepamatoti un pat bīstami neuzdot vēl vienu ļoti būtisku jautājumu - kas jādara pašiem krieviem? Jo viņi nav garīgi atpalikušo bariņš, kas no savas puses nespēj paveikt neko.
Ir skaidri zināms, twine material ka nekas tāds Latvijā nenotiek, jo Latvijā ir radīti ļoti labvēlīgi apstākļi twine material mazākumtautību valodām un kultūrām, bet Latvija un latvieši turpina saņemt agresīvus pārmetumus.
Attiecībā uz virvi - pilsonības iegūšanu un valodas apgūšanas motivāciju, jāatzīst, ka lielā mērā tomēr šeit sacenšas nevis krievu nogaidošā pozīcija un latviešu spēja krievus pārliecināt, bet gan pašu krievu intelekts un attieksme. Tie, kuriem ar attieksmi nav problēmu, sen ir integrējušies un ir mūsu draugi, jo Latvijā neatraida nevienu, kas vēlas integrēties, cienot valsti, kurā dzīvo. Un šiem krieviem nav bijis vajadzīgs nedz izlīgums, nedz latviešu piedošana, jo pozitīvai attieksmei durvis jau ir vaļā. Bet ir acīm redzami, ka daudzi krievi, arī jaunieši, joprojām nav sapratuši, ka šeit nav Krievijas province, kurā viņi var ieņemt bezdarbīgu kundziņu pozu un diktēt noteikumus.
Tiek apgalvots, ka Latvijā ir daudz Latvijai lojālu krievu un ka arī visus 270 tūkstošus, kas nobalsoja „par", nevar uzskatīt par nelojāliem. Tas tiesa. Bet kāpēc lojālie krievi sen nav sametušies kādam krievu medijam, lai mūsu valstī beidzot būtu kāds Latvijai lojāls medijs? Ko paši krievi dara, lai integrētu savus tautiešus mūsu kopīgajā sabiedrībā, nebaidoties to darīt ar skaidru atziņu, ka spēles laukumam ir Latvijas, nevis Krievijas kontūras? Daudzi krievi esot balsojuši „par" komforta apsvērumu dēļ. Bet vai tas, kā Krievija viņus turpina izmantot un rīdīt pret savu valsti, viņos nerada twine material diskomfortu? Integrācija un saliedēšana - tas nav vienvirziena process un nav tikai latviešu politiķu un sabiedrības uzdevums.
Tagad galvenā problēma, kas jārisina - informatīvo telpu sašķeltība, ko Krievija izman
No comments:
Post a Comment